Alerģija

Alerģija ir ķermeņa reakcija uz svešu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, ko tas uztver kā kaitīgu. Alerģijas var izraisīt dažādus simptomus, tostarp šķaudīšanu, iesnas, acu asarošanu un niezi. Smagos gadījumos alerģijas var izraisīt anafilaksi, kas ir potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis.

Ir daudz dažādu alerģiju veidu, un tās var izraisīt dažādas vielas. Parastie alergēni ir ziedputekšņi, mājdzīvnieku blaugznas, putekļu ērcītes un daži pārtikas produkti. Alerģiju var izraisīt arī medikamenti, kukaiņu dzēlieni un latekss.

Alerģiju nevar izārstēt, taču ir ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt mazināt simptomus. Izvairīšanās no saskares ar alergēnu ir labākais veids, kā novērst alerģisku reakciju. Ja iedarbība ir neizbēgama, ir zāles, kas var palīdzēt samazināt simptomu smagumu.

Alerģijas var būt traucējošas, taču tās var būt arī noderīgas. Alerģijas var palīdzēt pasargāt mūs no apkārtējās vides toksīniem, un tās var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos veselības apdraudējumus. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt pārtikas jutīgumu, kas var palīdzēt mums izdarīt veselīgāku uztura izvēli. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos astmas un citu elpošanas traucējumu izraisītājus. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos ādas stāvokļu, piemēram, ekzēmas un psoriāzes, izraisītājus. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos autoimūno slimību, piemēram, vilkēdes un reimatoīdā artrīta, izraisītājus. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu bērniem, kas var mums palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par viņu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu mājdzīvniekiem, kas var mums palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par viņu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu vidē, kas var palīdzēt mums pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu darba vietā, kas var mums palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu mājās, kas var palīdzēt mums pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu kopienās, kas var palīdzēt mums pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu ceļojumu galamērķos, kas var mums palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu pārtikā, kas var palīdzēt mums pieņemt apzinātus lēmumus par mūsu veselību. Alerģijas var arī palīdzēt mums noteikt iespējamos alerģiju izraisītājus mūsu medikamentiem, kas var palīdzēt mums pieņemt apzinātus lēmumus par

1. Ja jums ir alerģija, ir svarīgi identificēt alergēnu, kas izraisa jūsu simptomus. Parastie alergēni ir ziedputekšņi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku blaugznas, pelējums un daži pārtikas produkti.

2. Ja jums ir aizdomas, ka jums ir alerģija, konsultējieties ar savu ārstu. Jūsu ārsts var palīdzēt noteikt simptomu cēloni un ieteikt labāko ārstēšanas plānu.

3. Izvairīšanās no alergēna ir labākais veids, kā novērst alerģisku reakciju. Ja jums ir alerģija pret ziedputekšņiem, palieciet telpās, kad ziedputekšņu skaits ir augsts. Ja jums ir alerģija pret mājdzīvnieku blaugznām, neļaujiet mājdzīvniekiem atrasties savā guļamistabā un regulāri izsūciet to.

4. Ja jums ir alerģija pret dažiem pārtikas produktiem, uzmanīgi izlasiet pārtikas produktu etiķetes. Izvairieties no pārtikas produktiem, kas satur alergēnu vai kādu no tā atvasinājumiem.

5. Ja Jums ir alerģija, lietojiet zāles, kā norādīts. Tas ietver antihistamīna līdzekļus, dekongestantus un kortikosteroīdus.

6. Ja jums ir alerģija, valkājiet medicīniskās palīdzības rokassprādzi vai kaklarotu. Tas brīdinās medicīnas personālu par jūsu alerģijām ārkārtas situācijā.

7. Ja jums ir alerģija, saglabājiet alerģijas dienasgrāmatu. Tas palīdzēs jums noteikt izraisītājus un izsekot jūsu simptomiem.

8. Ja jums ir alerģija, izmantojiet neti podu vai fizioloģisko deguna aerosolu, lai izskalotu alergēnus no deguna kanāliem.

9. Ja jums ir alerģija, izmantojiet sausinātāju, lai samazinātu pelējuma daudzumu jūsu mājās.

10. Ja jums ir alerģija, izmantojiet HEPA filtru savās mājās, lai samazinātu putekļu un mājdzīvnieku blaugznu daudzumu gaisā.

11. Ja jums ir alerģija, izmantojiet vakuumu ar HEPA filtru, lai samazinātu putekļu un mājdzīvnieku blaugznu daudzumu jūsu mājās.

12. Ja jums ir alerģija, izmantojiet hipoalerģisku gultas veļu un regulāri mazgājiet to.

13. Ja jums ir alerģija, izmantojiet putekļu ērcīšu pārklāju uz matrača un spilveniem.

14. Ja jums ir alerģija, putekšņu sezonas laikā turiet logus aizvērtus.

15. Ja jums ir alerģija, pēc uzturēšanās ārā nomazgājieties dušā un pārģērbieties.

16. Ja jums ir alerģija, izmantojiet fizioloģisko deguna aerosolu, lai izskalotu alergēnus no deguna dobuma.

1. jautājums. Kas ir alerģija?
A1. Alerģija ir patoloģiska ķermeņa reakcija uz parasti nekaitīgu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, putekļiem vai noteiktiem pārtikas produktiem. Alerģija rodas, ja ķermeņa imūnsistēma kļūdaini identificē nekaitīgu vielu kā draudu un atbrīvo ķīmiskas vielas, piemēram, histamīnu, lai cīnītos pret to. Tas var izraisīt dažādus simptomus — no viegliem līdz smagiem.

2. J. Kādas ir visizplatītākās alerģijas?
A2. Visbiežākās alerģijas ir siena drudzis (alerģisks rinīts), pārtikas alerģijas, mājdzīvnieku alerģijas un ādas alerģijas. Siena drudzis ir alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem un citiem gaisā esošiem alergēniem, piemēram, putekļiem un pelējumu. Pārtikas alerģijas ir reakcijas uz noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, zemesriekstiem, olām un pienu. Mājdzīvnieku alerģijas ir reakcijas uz olbaltumvielām, kas atrodamas mājdzīvnieku blaugznās, siekalās un urīnā. Ādas alerģijas ir reakcijas uz vielām, kas nonāk saskarē ar ādu, piemēram, ziepēm, mazgāšanas līdzekļiem un kosmētiku.

3. jautājums. Kādi ir alerģijas simptomi?
A3. Alerģijas simptomi var atšķirties atkarībā no ādas veida. alerģiju un reakcijas smagumu. Bieži sastopamie simptomi ir šķaudīšana, iesnas, niezošas acis, klepus, sēkšana, izsitumi uz ādas, nātrene un pietūkums. Smagos gadījumos var rasties anafilakse, kas ir dzīvībai bīstama reakcija, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu, reiboni un samaņas zudumu.

4. jautājums. Kā tiek diagnosticētas alerģijas?
A4. Alerģijas parasti tiek diagnosticētas, kombinējot fiziskus faktorus. eksāmeni, slimības vēsture un alerģijas testi. Alerģijas testi var ietvert ādas testus, asins analīzes un izaicinājumu testus. Ādas testi ietver ādas pakļaušanu nelielam alergēna daudzumam un reakcijas novērošanu. Asins analīzes mēra antivielu līmeni asinīs, kas veidojas, reaģējot uz alergēnu. Izaicinājuma testi ietver neliela alergēna daudzuma uzņemšanu vai ieelpošanu un reakcijas novērošanu.

Q5: Kā tiek ārstētas alerģijas?
A5. Alerģiju parasti ārstē ar medikamentiem, piemēram, antihistamīna līdzekļiem, dekongestantiem un kortikosteroīdiem.

Alerģija ir izplatīta veselības problēma, kas var skart visu vecumu cilvēkus. Tās var būt no vieglas līdz smagas un var izraisīt dažādus simptomus, tostarp šķaudīšanu, klepu, acu niezi un izsitumus uz ādas. Alerģiju var izraisīt dažādas lietas, tostarp ziedputekšņi, putekļi, mājdzīvnieku blaugznas un daži pārtikas produkti. Alerģijas ārstēšana var ietvert izvairīšanos no alergēna, medikamentu lietošanu vai alerģisku injekciju saņemšanu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, jo viņš var palīdzēt noteikt labāko ārstēšanas kursu. Alerģiju var pārvaldīt ar pareizu ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām, tāpēc ir svarīgi veikt pasākumus, lai samazinātu alerģiju attīstības risku.